Iziešu es pastaigāt,
vakarā, kad klusi
Lūkošos uz rietumiem,
domādams, vai dusi
Gaidīšu, kad mēness
pāri pļavām lēks –
manās skumjās acīs
mīlas gaismas degs
Nemiers, nemiers, nemiers
sirdi manu grauž
Ilgas savu skaisto
sapņu tīklu auž!
Ja es lidot prastu,
nebūtu šeit sen –
neprātīgā mīla
prom pie Tevis dzen
Pazvani man vakarā,
tad, kad ir jau vēls
Manu acu priekšā
būs Tavs skaistais tēls
Sasildi ar vārdiem,
daudziem, cik nav žēl:
tu tak zini, vēlos,
Tevi vēl un vēl!
Nemiers, nemiers, nemiers
sirdi manu grauž
Ilgas savu skaisto
sapņu tīklu auž!
Ja es lidot prastu,
nebūtu šeit sen –
neprātīgā mīla
prom pie Tevis dzen
2004
