Kad pēc bargās ziemas saliem
Upes gatavojas paliem
Pūpolīts ver acis vaļā,
Zvirbuls līksmo balsī skaļā
Apnikusi ziema gara
Sirdis sauc pēc pavasara
Negribas mums darbā rūgt –
Gribas pļavās puķes plūkt
Martā jauns un sirds ir jauna
Pazudusi gadu pauna
Dvēsele pēc mīlas sauc,
Darīt to, kas neatļauts
Un ja kāds mums šodien saka
Ka tā nepareiza taka –
Cilvēks šis patiesi vecs,
Smilts uz papēžiem tam lec
Šodien mēs kā marta kaķi
Gatavi ķert katru zaķi
Gadiem nav nekāda svara
Sirds kad sauc pēc pavasara
Kolēģes kļūst mūžam jaunas,
Pat, ja ecīgas un ļaunas
Un, kad marts ir atkal klāt,
Gribas viņas sabučāt!
Martā jauns un sirds ir jauna
Pazudusi gadu pauna
Dvēsele pēc mīlas sauc,
Darīt to, kas neatļauts
Un ja kāds mums šodien saka
Ka tā nepareiza taka –
Cilvēks šis patiesi vecs,
Smilts uz papēžiem tam lec
KOMENTĀRI