Mani imponē Dzintras Reginas Jansones vārdi:
Es varu paspiest roku gejam un draudzēties ar lesbieti. Varu sēdēt pie viena galda – ēst, dzert, pļāpāt niekus un nopietnas lietas…
Man vienalga – kas, ar ko un kā guļ – tupus, rāpus vai vienalga kā! Mani tas neinteresē!
Esmu pārliecināta, ka šāda attieksme ir VISĀ LATVIJĀ!
VAI KĀDS HOMOSEKSUĀLI ORIENTĒTAIS NAV PIEŅEMTS KAUT KUR DARBĀ VAI MĀCĪBĀS!? Tā, vienkārši, Latvijā nenotiek! Tad – par kādu / un kur/ ierobežošanu iet runa!?
Bet – stop!
Ar kādām tiesībām kāds drīkst iznest savu gultu uz ielas!? Tieši tāda būtībā ir geju/lesbiešu kustība Latvijā!
Seksuālā orientācija, tāpat kā reliģija ir katra PERSONĪGA UN DZIĻI INTĪMA lieta!
Tad – kāda velna pēc!
Man dēliņš viendien jautā,
ko nozīmē, ja saka: gejs?
Tie, dēliņ, tādas bābas,
kam caurums viens un bārdains sejs
un, lai cik tas neskanētu glupi,
tām bābām krāniņš ir un neaug pupi!
Sauc krievi viņus vārdiem prastiem
par pedjiķiem vai pederastiem;
latviešiem sen bābiets šis
zināms ir kā pidriķis.
Sevi tie par gejiem sauc-
ar lezbietēm lai nesajauc …
Dēliņš domīgs galvu groza –
sveša viņam tāda proza.
Kā gan, tēti, tā var būt?
Kā par pidriķi var kļūt?
Ja kādam, dēliņ, slims ir prāts
un liekas tam – viņš demokrāts;
ka visai pasaulei viņš naba,
tad pidriķim būt – viņa daba.
Tam Dabas dotais nāk no velna;
tam galvenais, ka labi pelna:
ar muti tribīnē vai dirsu –
ka tik medus sviestmaizei pa virsu …
Demokrāti kongresos, geji tusē praidos.
Ja tie kopā vienosies, par sekām runāt baidos.
Ideja tiem kopēja – galvenais ir nauda.
Ja to ņem caur pēcpusi – plus vēl arī bauda!
