Kā Jums šķiet, kāpēc mūsu TV mēdiju piedāvātajā spēļfilmu klāstā nav tādas atraktīvas filmas, kā “Pie bagātās kundzes”?
Ļoti patiesi atainotas daudzpartiju sistēmas nebūšanas Latvijas buržuāziskās, piedodiet, brīvvalsts laikā. 20. gadsimta 30-tie gadi, toreiz. 21. gadsimta 20-tie gadi, tagad. Viens un tas pats grābeklis uz kura kāpjam vēl un vēl. Viena un tā pati merkantīlā attieksme. Jauni vēži citā kulītē. Tie paši partijnieki, loši un svētticībnieki un skudras (definīcija manā 1-majā vēstulē rīdziniekiem). Kas tas ir – nieka 90 gadi? Sīkums. Tāds kā caurums laikā un telpā. Šāva, nīcināja un kalpināja šajos gados mūs daudzi – padomija, fašisti, tagad ES un … nepieminēsim nelabo. Esam atpalikuši attīstībā kā dauņi. Ja jau līdz šim neesam spējīgi labot vēstures kļūdas.
Mūsdienu demokrātiskā partiju sistēma kļuvusi vēl rafinētāka. Kāpēc? Tagad partiju uzturēšanu un labklājību finansē valsts, lasi: nodokļu maksātāji; lasi: Tu un Es. Iedomājieties šajos vārdos: Mēs, reālie nodokļu maksātāji, uzturam veselu lērumu mutes bajāru un liekēžu, bieži vien arī savas Tēvzemes ienaidniekus, piekto kolonnu… Partijnieki par Mūsu naudu finansē savu darbību un burkānu dalīšanu, iekļuvušas Saeimā pieņem lēmumus par vēl lielāku finanšu piešķiršanu savām “rebēm”, zeļ, plaukst un vairojas.
2020. gada 14. janvārī KNAB, kā likumdošanā noteiktā lēmējinstitūcija, pieņem lēmumu piešķirt valsts budžeta finansējumu 10 partijām, kuras vēlēšanās pārsniegušas 2% slieksni ar saņemtām balsīm. Ieskaties skaitlī: 18 126 080 EUR.!!! Astoņpadsmit miljoni eiro. (Informācijas avots: https://www.knab.gov.lv/lv/finances/548540-knab_pienemis_lemumu) Tieši tik daudz no Mūsu ķešām aizies, lai uzturētu tos, kuri nemaz nav jāuztur, kuri jau tāpat saņem labu atalgojumu, piemaksas, kompensācijas un citus labumus, kā, piemēram, Rīgas domes bezmaksas atļaujas nomest savu “deputāta” transporta ķerru kad un kur iegribas. Arī tas viss uz nodokļu maksātāju rēķina…
Tāpat mani fascinē situācija, ka katrs vēlētājs vēlēšanu gadā balsi atdod tikai vienu reizi, taču partijām par to maksā – četras. Katru gadu, laikā, kad viņas ir vai nav pie teikšanas. Hm… varbūt sagaidīsim brīdi, kad ievēlētie valdīs 8 vai vairāk gadus? Un ne jau tikai valdošās partijas būs pie šīs “iešprices”, arī opozīcija, kura neko nerada, jo viņu viedoklis nevienu neinteresē. Izņemot vēlētājus, kuri par opozīciju atdevušas savas balsis. Partijnieku aprindās aktuāla ir ideja, ka vēlētāju vecuma latiņa jānolaiž līdz 16 gadiem. Ideāli! Vēlētāju balsu skaits palielināsies un rezultātā partijnieku rēķinos ieripos vēl kādi miljoni. Kaut es tā dzīvotu!
Kā piemēru iztirzāsim mūsu “mīļā” Artusiņa partiju. 13. Saeimā startējot sagrabināja visā valstī 505 biedrus. Uz papīra. Populistisku lozungu rezultātā ieguva 120 264 balsis. Valsts budžeta finansējums gadā EUR 541 188 tikai par Saeimas vēlēšanām. Par dalību pašvaldību un Eiropas kopienas vēlēšanās cipariņš vēl aug. Tādā veidā četros gados partijas kasē iekrīt EUR 2 164 752. Vairāk nekā divi miljoni!!! PAR KO? Par viena aktiera teātra uzvedumiem Saeimas sēžu laikā? Par skandāliem ar Gobi par naudas sadali savām vajadzībām?
Valstī, kurā trūkstot līdzekļu bērnu veselības aprūpei, skolotāju un mediķu darba samaksai! Valstī, kurā katru gadu sabiedriskās organizācijas veic ziedojumu vākšanu slimiem bērniem un invalīdiem vismaz pusmiljona eiro apmērā. Ziedojumus to bērnu ārstēšanai, kuriem valsts likumdošana it kā jau garantē ārstēšanu un aprūpi. Bet kuras nav un nebūs, jo jāuztur tik sociāli neaizsargātas personas kā partijnieki… Vārda “kauns” jēdziens likumdevējiem ( lasi: partijniekiem) ir svešs.
Zinu, ka manis teikto viegli apstrīdēs un “pamatoti” noargumentēs ar pretējo, visam pamatā liekot sabiedrības interešu aizstāvību, demokrātiju utt. Kur nu man ar partijnieku juristiem cīnīties?
Taču pastāv tāda prasta lieta, kā loģika un mana loģika ir tāda, ka es NETICU. NETICU VISAM, ko man pēc partijnieku pasūtījuma uzspiež mediji un valsts (lasi: partijnieku) “vara”. Pārāk tas viss ir netīrs. Pēc katra Saeimas sasaukuma mēs redzam, kā bijušais deputāts, nācis pliks nabags no prastas tautas, pēkšņi kļuvis akcionārs, īpašnieks vai labi apmaksāts ierēdnis. Radiniekiem pēkšņi uzradušies īpašumi utt.. Pietiek gada garumā skatīties nekā personīgi, bez tabu vai degpunktā; palasīt valsts kontroles ziņojumus un valsts amatpersonu ieņēmumu gada deklarācijas, lai loģiski secinātu: TĀ TAUTAS KALPIEM DZĪVOT NEVAJADZĒTU. Loģika, odnako!
Skaudrs secinājums: šajā Dieva dotajā zemītē dzīvo absolūtais muļķu vairums, ja jau ir spējuši pieļaut tādu pavisam, nu pavisam nelielas tautas daļas pārākumu pār citiem.
Jaunībā lasīju Kampanellas “Saules pilsētu”. Utopija. Šis mans stāsts arī ir tikai utopija. Utopija, neticot ka kaut kas mainīsies, ka kādreiz tuvā nākotnē visiem Latvijas iedzīvotājiem būs tāda pati skaista dzīve, kā šobrīd partijniekiem.
Raksturīgi: Vēlēšanu laiks
KOMENTĀRI