Vēlēšanu laiks
Atkal pienācis laiks saprast: par ko tad atdot savu balsi? Vienā sarakstā LABS cilvēks, citā – vēl divi, varbūt ka vēl kāds LABS, bet nepazīstams arī citā listē. Priekšgalā visur vieni un tie paši, kuri līdz šim jau “vadījuši” šo valsti un grib turpināt “davadīt”… Nav man ticības un balsi atdot žēl. Par sarakstu. GRIBU ATDOT SAVU BALSI PAR CILVĒKIEM, KAS NĀK NO REĢIONIEM UN KURUS IZVIRZĪJUŠI ESAM MĒS PAŠI!
Vēlēšanas, vēlēšanas, vēlēšanas nāk,
nu tik visi riktējas kā nu kurais māk!
Meklē utis svešā vešā, lai tik nepaliktu bešā:
saldi runā, rupji gānās un, kā vienmēr, arī mānās.
Principā – tie paši blēži, tikai citās kulēs vēži.
Tikai nosaukumi mainās, pārējais viss vecās ainās.
Kaut gan nav nemaz tik ļauni: ir pa starpai jauni auni –
kopbildei ko nolikt priekšā, lai neredz vilkus barā iekšā
Bet bāliņš balsot ies par varu,
kas labāk apmuļķot spēj baru;
Par tiem, kas vienmēr ir bez vainas,
par pašu ābeļiem un kainiem;
kam vienmēr vainīga ir tauta,
jo prasa tā pēc neatļauta;
par tiem, kam burkānu bez gala
un kurus pušķiem auniem dala!
Nobalsos un jau no rīta
bodē “vienu” ņems uz krīta;
piekodīs ko dieviņš dāvās,
ies un trimdas somu kravās.
Svešās zemēs ceļus bradās –
varbūt, ka laimi atrast gadās?
Tik dziļi sirdī būs tam kauns,
ka balsot skrēja tā kā auns …
Jaunie teļi pretim spārdas, vecos ķer pie garās bārdas,
rīko plenērus un rautus, piesauc presi, bīda skautus.
Atbilstoši laika garam mēs vēl vairāk nospert varam!
Visiem pieliksim mazliet – pārējais lai pašiem tiek!
Viņu ķešās tā kā akā – skats tāds pats kā tautas makā:
lai vai cik tur iekšā liks – citiem vēžiem nepatiks!
Tad pie jauniem atnāks knābs
un knābs un knābs un knābs un knābs!
Kamēr balsosim par listi, tiksim mānīti un sisti;
vienmēr bradās kāds pa jūtām, sūdzoties par dienām grūtām;
vienmēr būs kas smeļ pa virsu, citus sūtot iet uz dirsu;
smalki ēdīs, dzers un pļūtīs tie bez sirds un goda krūtīs.
Bet bāliņš balsot ies par varu,
kas labāk apmuļķot spēj baru;
par tiem, kas vienmēr ir bez vainas;
par pašu ābeļiem un kainiem,
kam vienmēr vainīga ir tauta,
jo prasa tā pēc neatļauta;
par tiem, kam burkānu bez gala
un kurus pušķiem auniem dala!
Nobalsos un jau no rīta
bodē “vienu” ņems uz krīta,
piekodīs ko dieviņš dāvās,
ies un trimdas somu kravās.
Svešās zemēs ceļus bradās –
varbūt, ka laimi atrast gadās?
Tik dziļi sirdī būs tam kauns,
ka balsot skrēja tā kā auns …
