Manas dzejas

Manas dzejas

Manas dzejas tā kā sejas –
vienas raud, bet citas smejas;
dažas sanāk tā kā rejas,
citas tā kā dziesmas lejas

Kādam lasot skumjas rodas;
cits tūlīt pēc mīlas dodas;
kādam – pārdomas par brīvi
un cik ko mainīt esam stīvi

Kādam skats uz dzīvi mainās –
viņš redz sevi dzejas ainās;
citam – nopūtas tik grūtas,
sajūt dzejās senās jūtas

Ir vēl tie, kas dzejo prozā –
tiem vajg tēmas melni rozā:
tiem vajg haikas aļā “mūsu” –
noņemt domāšanas rūsu

Dažiem vispār vārdi lieki –
tikai lasīšanas prieki;
daži pieri grumbās rauc
un pēc nopietnības sauc

Tikai pats es laikam vēlos
rādīt dzīvi spilgtos tēlos,
ka valoda nav tikai proza
kuru tagad “dzejā” groza

Ka atskaņās tik dziesma rodas
kas pie sirds un dvēs’les dodas
un, ja šī dziesma Tevī skan,
tad labi Tev un prieks ir man

0

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0