Dzejas lejas!!!
Jo pati pasaule tik līksmi smejas!
Man esi Tu! Tev esmu es
un mīlas upe abus tālēs nes!
Sirds pārpilna ar gaišām jūtām –
tik grūti auklētām un sāpēs gūtām!
Kliedz dvēsele! Un putna spārniem traucas
uz pasauli, kas mīlestība saucas!
Tik grūti! Bezgalīgi grūti vārdos izteikt sirdi!
Jo nevar aprakstīt, ko savā sirdī dzirdi!
Tur uguns ir! Tur kaisle kvēlo!
Tur maigums neaprakstāms savu nevarību žēlo!
Kā vārdos teikt, cik ļoti esi skaista?
Kā aprakstīt, kā sirdi sirds mums saista?
Pat pieskarties Tev bail! Ka nenodaru pāri!
šie laimes mirkļi šķiet tik gaistoši un vāri!
Kā pasacīt, cik cieši piekļaut vēlos?
Gan rīta agrumā, gan vakaros jo vēlos.
Ar lūpām piekļauties pie katras Tavas šūnas
un rokām rakstīt maigās mīlas rūnas.
Man esi Tu! Tev esmu es!
Un dzidrā mīlas upe abus nes!
Un nevajag mums krasta,
jo patiesība vienīgā jau rasta!
KOMENTĀRI