Kādreiz jautāja man fanes:
Kāpēc nemīlu es Zanes?
Mīlu jūru es un vēju;
Kāpās naktī iedzert tēju
Mīlu upes, mīlu mežus;
Mīlu zaķēnus un ežus;
Mīlu visu, ko dod daba,
jo tik tā priekš manis laba
Mīlu slēpes es un slidas;
mīlu visas skaistās fidas;
Mīlu kandžu saules rietā
vai ikvienā zemes vietā
Mīlu pilsētu es dzimto;
Mīlu mākoņgaitu rimto;
Mīlu salmus es un blusas;
Mīlu ezermalas klusas
Un ja kāds man ceļā stāsies,
tad tam tiešām slikti klāsies –
Jo, ja mīlu, tad es cīnos
un, kā sanāk, pats es brīnos!
Newer Post
Nepārvaramā vara Older Post
No Eiropas mums nevajag
KOMENTĀRI