Atraitnītes

Mēs tikāmies tai vasarā,
kad saulains bija laiks:
Tu man šķiti brīnišķa
un es Tev biju maigs!
Sēdējām mēs klausoties,
kā krūmā strazdi dzied,
Tu man teici: “Paskaties,
kā atraitnītes zied!”

Atraitnītes, atraitnītes,
atraitnītes zied…
Visa mana dzīve grūtā
viņām garām iet…
Apsēžos es viņām blakus –
līdzi raudu tām
es par vientulību sirdī,
dienām zudušām…

Mēs šķīrāmies tai vasarā,
kad lietains bija laiks:
brīnišķīgs Tev bija cits –
es nebiju vairs maigs.
Skatījāmies sveši mēs,
kā saule pļavās riet
un, pie kājām, raudošas
mums atraitnītes zied…

Atraitnītes, atraitnītes,
atraitnītes zied…
Visa mana dzīve grūtā
viņām garām iet…
Apsēžos es viņām blakus –
līdzi raudu tām
es par vientulību sirdī,
dienām zudušām…

2002