Apstājies laiks

Apstājies laiks

Maskavas forštatē,
ieliņā klusā,
bārā, kas grimis
jau naksnīgā dusā,
iegāju noplītēt
gotiņu vienu,
jo pareizi sajauktu
skrūvīti cienu

Bārmene,neguli,
ielej man šņabi!
Naktī šai vientuļā
sirdij nav labi;
Piektajā stāvā
šai rudenī vēlā
dvēsele gaudo
kā vējš,balsī žēlā

Bārā pie letes
sēž sieviete viena –
seja, reiz skaistā,
kā stacijas siena;
Acīs tai sarma
un jautājums īss:
atstās vēl brīdi
vai projām jau dzīs

Bārmene,neguli,
ielej tai šņabi!
Vai tad tu neredzi –
viņai nav labi
Piektajā stāvā
foto uz sienas,
asaras gaužas
un zaudētās dienas

Maskavas forštatē,
ieliņās vecās,
likteņa nolemtie
ar glāzīti precas;
Deniņi sirmo
un grumbās jau vaigs,
Maskavas forštatē
apstājies laiks

Bārmene,neguli,
ielej mums šņabi!
Dvēselēm vientuļām
paliek lai labi;
Piektajā stāvā
gaida mūs nakts,
pēdējā rītausma,
pēdējais akts…

0
Newer Post
Older Post

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0