Kad par baltu melno sauc

Visļaunākais kas vien var būt –
ģimenē par izstumto ir kļūt.
Par to, kurš vienmēr vainīgs būs,
Lai būtu tur vai kas
 
Un pazūd miglā upes krasti,
ko par mīlestību sauc,
kad, bez argumentiem,
par baltu melno sauc
 
Par baltu melno sauc …
Par baltu melno sauc …
Bet spītīgs ceļos es un eju
un sviedrus rūgtus
 darbos leju

Bez sāpēm fiziskām vēl sāpīgāk ir just,
kā ģimenē sāk mīlestība zust
un skaidri saproti, ka esi kļuvis lieks,
kad jūtu dobes pārklāj netīrs sniegs
 
Un pazūd miglā upes krasti
ko par mīlestību sauc,
kad, bez argumentiem,
par baltu melno sauc
 
Par baltu melno sauc
Par baltu melno sauc
bet spītīgs ceļos es un eju
un sviedrus rūgtus
darbos leju

Jau saredzams ir svešais krasts.
Tā aiziešu es nesaprasts.
Tāds, par visu vainīgs,
Lai būtu tur vai kas …