Kam šovs, kam pelni

Kaut kur tālā plašā stepē
Stāv kāds karavīrs uz vakts
viņa vienīgajā acī
fanātisms ir un nakts
 
Viņa pieri vago rētas
daudzās kaujās iegūtas
kaskas vietā galvā dvielis,
ausis citas piešūtas

Gaisu pāršķeļ klusa lode –
sargs bez skaņas zemē krīt;
desantnieki, klusiem soļiem,
iekšā iet kur naidnieks mīt

Stepē drūmajā guļ līķi
nedabīgi uzpūsti,
viņu vēderos mirdz pīķi
desantnieku sadurti

Četras dienas guļ jau līķi –
stāsta CNN par tiem.
Amerika, smaidiem sejās,
sēž pie saviem teļļukiem
 
Viens dzer rīstīdamies kolu;
otrs gremo popkornu;
trešais tusnīdams stumj māgā
trīsstāvīgo bigmaku
 
Tā tur tālā Amerikā.
Tā pie mums un Briselēs:
Daudzi priecājas par šovu –
Tukšums viņu dvēselēs …
 
Lai tas uguns lietus līst,
Lai tas zaļais krievus nīst,
Lai tie bērni mirst kā mušas,
Lai to mātes pazudušas…

Galvenais ir jautri čalot,
skrūvēm sausās mutes skalot,
Galvenais lai šeit uz galvas
Naktīs nekrīt svešas balvas …

Lai cita zeme pelnos birst,
Lai tie citi kaut kur mirst –
Dzīvodami miera salās
Visu vērosim no malas

Viegli varam gudri spriest,
kamēr citur dzīve dziest …
Tikai tiem, kam nācās ciest,
 Dzīvi vairāk neatgriezt
neatgriezt