“Polidumība’ sarakstījās 2000. gadā un tagad, veidojot jauno dzejas lapu un vērtējot, ko te likt iekšā un ko ne, uzskatu, ka valsts politiskajā realitātē nekas nav mainījies… – pagājuši jau 100 gadi it kā neatkarības, bet grābekļi un burkāni tie paši. Nedzejas tekstu pat nelaboju un piedāvāju to lasīt tādu, kāds tas sarakstījās pirms 17 gadiem…
Šodien salasījos “Dienu”
un izmocīju domu vienu:
“Esam varena mēs valsts,
visai pasaulei mēs balsts!
Kas mums jeņķu demokrāti –
gudrāki ir latvju prāti:
pie tik biezas maizes rikas
divas partijas šiem plikas!”
Mums gan partiju ir gana –
katrā stūrī kādu mana:
katrā namā, katrā sētā,
partija ir vietā svētā!
Paskat tik, kā viņas strīdas!
Kā šīs oponē un dīdas!
Kā šīs grib pie varas tikt,
gudrās galvas lietā likt!
Sūtītu uz zvaigznēm tautu,
ja vien rīcība tām ļautu –
lai tā Dieva vārdiem mutē
ausekli uz Marsa stutē!
Ak, cik Libresītēs labi –
arī mums ir spārni abi!
Labais gādā mums par tirgu,
kreisais – Sibīrijā zirgu!
Nu bet tās, kas ir pa vidu,
izprast – tur jau vajag gidu!
Kas gan šī te ir par valsti,
kurā partijas ir balsti?
Atkal “biedru” jūgā ejam
un uz viņu dzirnām lejam!
Viņas vieno viena lieta –
ka tik siltāka tiek vieta!
Tauta viņām kalpu lomā –
tām vienalga, ko tā domā!
Tautai PIDu dod un būri,
apkārt sev tās saceļ mūri,
nodokļi kā Rietumvalstīs
viņu labklājību balstīs!
Un bez mitas balsī vienā
vārdu “brīvība” tie slienā…
Vēsturiskos faktus jauc,
par diktatoru Kārli sauc!
Vienīgais, ko tiešām spējam:
tautas mantu vējā sējam!
Vēl nav uzcelts, nost jau jaucam
un par biznesu to saucam!
Rietumos mēs laimi jūtam,
Austrumus pie velna sūtam!
Importu mēs izlutinām,
eksportu mēs izputinām!
Uz kaimiņiem mēs vainas veļam,
robežstabus apkārt ceļam
un ar mūsu latu stingro
tauta tik vien var, kā vingro!
Ja kāds cits pēc varas tīko,
tūdaļ skandālus tās rīko –
nenosaucot kādu vārdā
sakrīt tad viens otram bārdā!
Parlamenta komisijas
tā kā mēness fāzes mijas:
moderni jau tagad stiķi,
kā no valsts var izplēst piķi!
Tik vien māk, kā klaigāt skaļi
mūsu parlamenta čaļi,
taču tad, kad vajag strādāt,
tūlīt grēkāžus sāk gādāt!
Kur tās miljonu lietas?
Tā ar nekust ne no vietas!
Tagad pedofilus meklē
viņi Interneta peklē,
bet kad šie uz pirti brauks –
līdz sev pensionāres sauks?
Pēc tik ilgi jūgā ciestā
galīgi šī valsts iet sviestā:
nav no demokrātijas ne miņas –
modē zemiskas ir dziņas!
Aizmirsts Auseklis un Rainis –
cieņā samazgu ir spainis!
Nav uz labklājību prāts –
ka tik pašu ķešā krāts!
Domājat, ka tauta sēro?
Nē, tā pacietīgi vēro!
Arī Padomija krita,
lai cik spēcīga tā šķita!
Čau, Jāni. Prieks, ka Tu joprojām uz strīpas. 17 gadi pagājuši, Esplanādes vairs nav… es arī uz vecumu dzejošanu (un kritizēšanu, khm,,, 🙂 ) vairs tik aktīvi nepiekopju. Nākamgad pensijā. Tu toreiz domāji, es kāds jaunulis 🙂 Tas dzejolis, ko man jokojot veltīji, bija foršs, ja kas.
🙂 Sveiks, Valt Vilgen!
Īstenībā jau par Tevi zināju daudz. Ne jau velti biju IT speciālists. Jā, gadi iet. Arī man nākošais ir pensijas gads.
Prieks, ka esi uz strīpas un uzskatu, ka veselīga kritika ir tikai apsveicama. Tā liek iedziļināties domās: kāpēc gan tevi tā kritizē?..:) Tāpēc autors (gudrs) pirms publicē ko jaunu, sāk uz savu darbu skatīties ar VV acīm!..:))
Lai veicas