Aizved mani rudenī

Aizved mani rudenī

Dziesmiņu par rudeni ,
par rudeni es lūdzu !
Rudenim es klusējot
savas bēdas sūdzu .

Rudenim es piekļauties ,
piekļauties es vēlos –
Zinu , rudens samīļos ,
rudens mani žēlos

Rudens , viņš jau nepievils ,
rudens līdzi sēros
iejūgs ilgu pajūgā
savus zirgus bēros

Rudeni es mīlēšu
salnu baltās rokas
Rudeni man iztēlē
labi zīmēt sokas

Zīmēšu to krāsainu,
tā , kā savu dzīvi
Atnāks ziema , aiznesīs
vējos manu brīvi

Tumši zili mākoņi
asarās raud žēli
padebešos jaušami
veļu dienu tēli

skumji kaut kur ķīvīte
vasaru sauc tālē
slīd pa vaigu asara
un visas krāsas bālē

Rudenī es iegrimstu
tā kā mātes klēpī
Rudens mani ieaijā
rudens mani svētī

Rudenim es pateicos
pateicos ar dziesmu
rudens savām asarām
dzēš man mīlas liesmu

Raudāšu es viņam līdz
raudāšu par sauli
mirusi man dvēsele
tikai sēru prauli

Nav vairs manī ziedoņa
nav vairs manī mīla
solīja man vasara
solīja, bet vīla

Tagad eju rudenī
eju sevi kaisīt
negribu vairs cerības
un citiem dzīves maisīt

Lai aust saule austrumos
rietos dodas dusēt
manā dzīves nogalē
sirdij vajag klusēt

Tikai manās atmiņās
skanēs cita dziesma
par dienām, kad bij vasara
kad bij sirdī liesma

Rudenim es klusējot
savas bēdas sūdzu
Rudenim es nesakot
viņa krāsas lūdzu

Rudenim es piekļauties ,
piekļauties es vēlos –
Zinu , rudens samīļos ,
rudens mani žēlos

 

0
Older Post

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0