LPMC Jelgavas nodaļai
Gadus 23 atpakaļ biju seminārā uz nedēļu Jelgavas Latvijas pašvaldību mācību centrā kādā ļoti skaistā vietā – Tetelē. Vakaros, sēžot ar makšķeri Lielupes krastā, saules rietā skatoties, dzima šīs rindas…
Zemgales tīrumi,
meži un gravas;
Zemgales sulīgi
zaļganās pļavas.
Plūst Lielupe rāmi
un viļņi tai mirdz,
tur, Teteles muižā,
man izkusa sirds
Stāv ozoli stalti,
krīt lapegles zars –
tos vērojot mostas
mans latvieša gars.
Pie sargtorņa stāvu
un sapņaini skatos,
kā saulrieta zelts
iekrīt Teteles matos
Izgaist te steiga
un mierīgs kļūst vaigs,
dzimtenes vējš glāsta
seju man maigs.
Aizmirstas rūpes
un pilsētas tvans,
kad noskan pār Lielupi
baznīcas zvans
Pār Lielupi veros
un priecīgs kļūst prāts –
nav zudis un aizmirsts,
kas gadsimtiem krāts:
tik tuvs man un dārgs
ir šis Zemgales skats,
ka jūtos es bagāts,
kaut kabatā lats
KOMENTĀRI