Rīgas parkiem 125.
Ne jau gaiļos Rīgas rota.
Lettam, lībam tas ir svešs.
Kas no tālām zemēm nācis,: //www.liveriga.com/lv/37-darzi-un-parki">
Sen virs Rīgas spārnus pleš. Rīgu rotā viņas dārzi. Bulvāri, kas liepās zied. Daudzo parku klusās takas, Kas caur gadu simtiem iet. Dzīvs vēl Kūfalts viņas parkos - Katrā ziedā viņa gars. Zeidaku un viņa skices Atceras vēl gobas zars. Spītā austrenim un rietam Rīgā parki plaukst un zeļ Un , jau otro gadu simtu, Rīga viņos daili smeļ. “Rīgas dārzi, Rīgas parki”! Paldies sakām Jums no sirds! Pateicoties Jūsu darbam Rīgas zaļā rota mirdz! Lai sniedz prieku Jūsu darbā Gādāt, mīļš lai Rīgas skats, Nu jau otrā gadu simta Divdesmit un sestais gads! 2004Rīgai 800.
Rīgai astoņsimtais gads.
Tik pat vecs es jūtos pats.
Kā gan ne, ja visa dzīve,
mīlestība, darbs un brīve
dzimtā pilsētā pie jūras
liekas gadu simtiem turas.
Rīgai astoņsimtais gads.
Tik pat jauns es jūtos pats.
Kā gan ne, ja Rīga zaļo
un ar Doma zvanu skaļo
sauli sveicina un mūs,
un tā tas gadu simtiem būs.
Rīgai astoņsimtais gads.
Tik pat varens jūtos pats.
Kā gan ne, ja mīļā Rīga
tik daudz gadus jūgos slīga,
taču turas vēl un zeļ,
jaunas pilis parkos ceļ.
Rīgai astoņsimtais gads.
Ātri griežas laika rats.
Kamēr dzīvs vēl tautas gods,
kangarus šeit gaidīs sods.
Naidnieki tiks projām dzīti
visai pasaulei par spīti!