Rudens saule sejā smaida,
matos iepūš vējiņš liegs,
velti puisēns meiču gaida,
kopš jau kusis pērnais sniegs
Velti, velti viņš to gaida,
velti sirds tam viņu sauc:
sen jau viņa citam smaida,
sen jau citam prātu jauc
Lietus lāses acis skalo,
miglas vāli kājas kļauj,
rūgtām sāpēm sirds tam palo,
ilgas prom iet neatļauj
Velti, velti viņš to gaida,
velti sirds tam viņu sauc:
sen jau viņa citam smaida,
sen jau citam prātu jauc
Kādu dienu agrā rītā,
matos iekrīt sirmais sniegs,
taču sirds vēl mīlas spītā
pirmo meiču aizmirst liegs
Velti, velti viņš to gaida,
velti sirds tam viņu sauc:
viņa bezjūtīgi smaida,
kad ar citu garām brauc
1999
KOMENTĀRI