Kas tur liels? Ne pirmie un ne pēdējie…
Ar gadiem tik un tik. Iekš jūga viena.
Kad plecs pie pleca. Vaigs pie vaiga
gar acīm pagājis ir viss kā viena diena.
Kas tur liels? Tā daži vaicās plecus raustot…
Neprasot par naktīm raudot negulētām.
Par rindām izstāvētām. Par darbiem darītiem
un sirdīm – gurušām un klātām rūpju rētām.
Tak pamēģini pats. Tā visu dzīvi nodzīvot,
lai acis nogurušās vēl joprojām smaida
un zināt droši, ka Tevi tādu mīl – kāds esi.
Ka Tevi vienmēr mājās mīlot gaida.
2009
KOMENTĀRI