Vakarstundās …

Vakarstundās …

Kad vakarzeltā debess mirdz,
kļūst nemierīga strauja sirds –
tā nevēlas uz māju pusi,
lai stundas vadītu tur klusi

Tā vēlas doties iekšā bāros,
tur, kur ļaudis jauki pāros,
sasniedz īslaicīgu prieku
jūsmojot par katru nieku

Tur, kur vientulībā grimstot,
klusi dienas steigai rimstot,
varam atpūsties no darba
un no dzīves ritma skarba

Kur var piedzerties līdz kliņķim,
pacelt kleitu kādam smiņķim,
uzlaist kādu jautru deju,
atrauties un sasist seju

Kur pie biljarda vai bāra
vienmēr kāda skuķe kāra
Vai nav idille un prieks?
Liekas, nebūsi tur lieks


Kad pēc pusnakts, tā kā klājas,
vedīs tevi kājas mājās,
tā kā iela tukšs būs maks,
bet tu bagāts tā kā Čaks

Related Images:

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0