Mihalīna Aglonas Alpos
Lai vai kur es arī būtu
Sirdī savā skaidri jūtu:
manas saknes Latgalē –
Mihalīna dvēselē
Kad par baltu melno sauc
Visļaunākais kas vien var būt –
ģimenē par izstumto ir kļūt.
Par to, kurš vienmēr vainīgs būs,
Lai būtu tur vai kas
Čatu saime
Čatu tēli – spilgti un žēli.
Siekalās mērcētu sausiņu gali.
Žagatu klaigas baumas nes svaigas.
Pravieša taisnību noskalo pali …
Medus, ledus, atskaņas
Paldies saku kaimiņam
Vilciņam par medu,
Pārslēdzos uz atskaņām
un šmakovku ar ledu.
Sirdī leduspuķe zied
Svina pelēka un smaga
mākoņnasta plecus liec …
Nav vairs manī ziedoņspēka,
tāpēc mani neaiztiec …
Es, meitiņa …
Es meitiņa, laukos augu
Rīgā braucu mācīties
Kam man vajag lauku mājas
Garās dobēs locīties
Par visu Maksājam
Maksājam ….. Lai viņas dzīvo “zaļi”!
Maksājam ….. Lai melo atklāti un skaļi!
Gāju tīrīt dīķ’
Šoden gāju tīrīt dīķ’
No pērnā gada zāļu līķ’
Velk’ es, velk’ – bumb’ kaut kād’.
No visem pusem aces rād’.
