Liegi, liegi viļņi veļas
un pie kājām liegi šķīst,
skatos vēlā saules rietā
un no laimes asras līst
Dzimtene tu mana mīļā,
zaļais mežs un smilšains krasts,
vēl nekas tik skaists un brīnišķs
nav zem spožās saules rasts!
Pusnaktī, kad pāri pļavām
mēness upe balta plūst,
mana sirds tai lido līdzi
un no mīlestības lūzt
Dzimtene tu mana mīļā,
zaļais mežs un smilšains krasts,
vēl nekas tik skaists un brīnišķs
nav zem spožās saules rasts!
Kad no rīta pāri Rāznai
ceļas pirmais saules stars,
pretim dzimtās zemes rūpēm
līdzi viņam tiecas gars
Dzimtene tu mana mīļā,
zaļais mežs un smilšains krasts,
vēl nekas tik skaists un brīnišķs
nav zem spožās saules rasts!
Dienvidū, kad darbi pusē,
brīdis iestājas, kad sirds
mirkli apstājas un klusē –
tikai tavas zvaigznes mirdz
Dzimtene tu mana mīļā,
zaļais mežs un smilšains krasts,
vēl nekas tik skaists un brīnišķs
nav zem spožās saules rasts!
2000
