Jauns gads un krusts

Bij pavasars un ziedošs ievu krūms,
Bij zaļa vasara un lietū rudens drūms…
Nu atkal dzimto zemi sniegi klāj,
Un Vecais gads jau atvadoties māj…
(Jau atvadoties māj…)

Ļauj tam, kas bijis, aizmirstībā iet,
Un savus sapņus nevajg turēt ciet!
Tik un tā tev krustu nāksies nest,
Un savu dvēseli uz saules zemi vest…
(Uz saules zemi vest…)

Kaut zemi dzimto atkal pārklāj sniegs,
Tu atkal piedzimsti un pasaulei ir prieks!
Par to, ka tiksi atkal laists pie bikts,
Un atkal jauns tev krusts ir plecos likts…
(Tev krusts ir plecos likts…)

Un zudīs sals un saulē kusīs sniegi,
Uz jūru upes palos plūdīs liegi…

Nāks pavasars un ziedēs ievas krūms,
Un liktenis vairs neliksies tik drūms…
Nāks pavasars un ziedēs ievas krūms…

Un liktenis vairs neliksies tik drūms!