Vienaldzība

Ir cilvēki, kam dzirdēta nav lakstīgalas dziesma…
Ir cilvēki, kas nesaprot, cik skaista var būt liesma…
Un roze tiem šai pasaulē ir augs, kas duras rokā…
Un kādu daļu rūgtuma tie meklē katrā jokā…

Ir vīrieši, kam sievietes ir tikai kalpa lomā…
Ka pienākums tiem baudu sniegt, tā viņi vienmēr domā…
Un ko var teikt par sievietēm, kas redz tik naudas maku…
Un dzīvē vienmēr izvēlas vieglāko to taku…

Nedaudz malā pakāpties, lai sniegtu kādam prieku…
Tie savā lielā pašmīlā uzskata par lieku…

Ne pasauli, ne mūžību, ne arī lieku latu…
Tik vien no cita prasa kāds, kā glāstu, maigu skatu…
Tik vien, kā daļu citam dot no sava siltā smaida…
Tiem daudzajiem starp mums, kas vientulībā gaida…
(Kas vientulībā gaida…)

Ja padomā pēc būtības: jauns ledus laikmets sācies…
Sen sirdīs tādu aukstumu redzēt vēl nav nācies…

Šai vienaldzības laikmetā, kur egoisms valda…
Dzīvojot pēc principa, kad tirgus visur valda…
Mūs vientulība sagaida, bet nevis dzīve salda…

Mūs vientulība sagaida…
(Nevis dzīve salda)