Meitenei no Rudens ielas

Meitenei no Rudens ielas

Diena vējaina un auksta –
varbūt līs, bet varbūt snigs,
Tavu roku meklē plauksta,
sirdij sasilt viņa liks
Rudens ielā valda vēji,
cepures no galvas rauj.
Lai tie nāk un aiziet spēji –
rokas ciešāk Tevi kļauj!

Lai pūš vējš
un lai līst lieti,
miglā asaro lai logs –
Tavā šaubu pilnā ceļā
stāvu es kā varens koks!
Lai gan aizlauzti ir zari,
arvien grūtāk sulas dzīt –
būsim kopā pavasarī,
lapas pēdējās
pirms krīt!

Saule pelēcību kliedē –
Rudens ielā diena aust.
Tavas acis skumjas dziedē
un par mīlu pūlas paust
Rokas cenšas vārdiem runāt,
drēbes pēdējās jau krīt,
sirdij, galvenais, ir zināt –
Rudens ielā saule spīd!

Lai pūš vējšun lai līst lieti,
miglā asaro lai logs –
Tavā šaubu pilnā ceļā
stāvu es kā varens koks!
Lai gan aizlauzti ir zari,
arvien grūtāk sulas dzīt –
būsim kopā pavasarī,
lapas pēdējāspirms krīt!

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0