Atnāk diena saules staros,
saules staros projām iet
Kā lai pasaku Tev, mīļā,
kā man gribās līdz Tev skriet
Kā man gribās Tavai ēnai
savus soļus līdzi likt
un, tai zemē nezināmā,
līdz ar Tevi kopā tikt
Atnāk nakts ar baltām zvaigznēm
un ar putnu dziesmām zūd
Kā lai pasaku Tev, mīļā,
ko man sirds šai brīdī jūt!
Sitas tā, kā spāre krūtīs,
pretim zvaigznēm sevi sniedz,
deg tā nezināmās jūtās,
kuras izbaudīt Tu liec!
Atnāk brīdis tas un aiziet:
sajūk diena, sajūk nakts
Kā lai pasaku Tev, mīļā,
ko man nozīmē šis fakts!
Tik vien atlicis man spēka
lai Tev spētu klusi dvest:
esmu spējīgs saldo nastu
vēl līdz vienai ausmai nest!
Nakts ir kļuvusi par dienu
Diena atkal mums ir nakts
Vecās laika upes straumē
bezgalīgs šis skaistais akts
Acīs Tavās neizpratne:
kā gan tā var arī būt
Ka Tev jūtas nezin krasta
un tik daudz vēl vēlas gūt!
KOMENTĀRI