Rāzna

Tī, kur saule reita pusē
Dagunu puor kolnim ceļ,
Staigojūt pa sovu zemi
Usnes, nuotres kuojas dzeļ.

Latgola. Tei muna puse.
Kolni, lejas, azari.
Tu mums meiļa kotru dīnu –
Dzeri tu voi nadzeri.

Na par pjanku byus šī dzīsme,
Bet par zylu dabasi.
Tei par Daugaveņas bruoli,
Viļņūs maļ kas mienesi.

Nabraukoj uz dīnvydim,
Syltā saulē sildeitīs,
Lobuok braukoj jius uz Rāznu
Palikt dzeivuot gribēsīs!

Rāznas azars – pasaulī tu taids tik vīns!
Rāznas azars – saule, meitys un vēļ sīns!
Stradu krastā dzeru olu,
Stradu krastā jiutūs breivs;
Tikai eipašuma zeimes
Laužūt palics drupeit steivs!

Slēpot braukoj Pēterburga,
Peldētīs brouc Sidneja;
Un par Rāznas zivim sapņoj
Stagnātiskā Eiropa

Boguotī ar jahtom braukoj;
Vītejī tik olu dzer.
Latgola, kai vysod, draugim
Sovas durvis vaļā ver.

Rāznas azars – pasaulī tu taids tik vīns!
Rāznas azars – saule, meitys un vēļ sīns!
Stradu krastā dzeru olu,
Stradu krastā jiutūs breivs;
Tikai eipašuma zeimes
Laužūt palics drupeit steivs!

Kam mums Ameriku tuolo
Kam mums plašo Eiropu
Svešu debesspusi mīlēt
Nagribu un naprotu.

Lai par čangaļim mius saukoj,
Lai par dzāruojim mius teic –
Mani Rāzna kotru reitu
Tai kai meiļa muote sveic.

Rāznas azars – pasaulī tu taids tik vīns!
Rāznas azars – saule, meitys un vēļ sīns!
Stradu krastā dzeru olu,
Stradu krastā jiutūs breivs
Tikai eipašuma zeimes
Laužūt palics drupeit steivs!