Mans lāsts

Logā klusi ienāk vecā ielasmeita – nakts
sirdij sajūk ierastā, ikdienišķā takts
lampu gaismā vilina applaucētais sniegs
un bez Tevis – nejaukās, atkal nenāk miegs

Aizliegtajās debesīs
Tava sirds un glāsts
Tāpēc tagad neaizmigt
ir bez Tevis lāsts

Nez kur dodas mašīnas; nez, kas viņas trenc
domas, šaubām samītas, arī nez ko lenc
pragmatiskās prātulas noslauka kā vējš
Tava tēla pieskāriens – negaidīts un spējš

Aizliegtajās debesīs
Tava sirds un glāsts
Tāpēc tagad neaizmigt
ir bez Tevis lāsts

Dvēselē tik putenis savu dziesmu griež
pelnītas un nepelnītas krāsas sejā sviež

aizliegtajās debesīs
Tava sirds un glāsts –
tāpēc tagad neaizmigt
ir bez Tevis lāsts

aizliegtajās debesīs
Tava sirds un glāsts –
tāpēc tagad neaizmigt
ir bez Tevis lāsts

2003