Pastāsti man draugs, kā dziesmu dzied?
Kā rasu dzer? Kā miglā peldas pļavas?
Kā saule lec un raudot atkal projām iet,
un kur var atrast vēlreiz acis Tavas?
Pastāsti man, draugs, kur vēji nakti dus?
Kam smilgas sačukstas tik skumjās dziļās ?
Kāpēc pēc Tevis pasaulē viss kluss,
un pelēcības strauti lūpās smeļas?
Pastāsti man, draugs, kamdēļ plaukst zieds?
Kamdēļ tas nenoplūkts tik vilinoši smaržo?
Kāpēc tik vientuļš katrs saules riets
un maize sen pēc pelējuma garšo?
Vairs nesaprast man lakstīgalas dziesmu.
Bez Tevis vārdi nepateiktie sāp.
Nāc, uzdāvini manai sirdij liesmu!
Bez Tavas uguns neļauj viņai slāpt!
KOMENTĀRI