Kungi mani karā dzina,
alga – daži grami svina,
taču gaišs man ceļš šis grūtais –
līdzi lakatiņš Tavs šūtais.
Gaidi mani spulgacīte,
meitenīte, rudacīte –
tik dēļ Tava skūpsta viena
uzvarēta karā diena…
Cauri muklājiem un sniegiem,
šūtais dzimto linu diegiem,
lakatiņš man vienmēr līdz
viņus izbrist izpalīdz.
Lodes tā kā bites dūc,
visur, kur vien karos būts,
taču lakatiņš Tavs saujā
liek man galvu neliekt kaujā.
Un, kad naktīs frontē kluss,
lakatiņš pie sirds man dus –
lūdzu es, lai tālās zvaigznes
sveicienus Tev, mīļā, aiznes!
Gan reiz cīrulīša balss
pavēstīs, ka kaujām gals –
prieka asaras Tev acīs
lakatiņš Tavs mīļi slaucīs
Gaidi mani spulgacīte,
meitenīte, rudacīte –
vienmēr lakatiņš pie sirds
man kā ceļa zvaigzne mirdz
2001
KOMENTĀRI