Rudens leduspuķes zied
Svina pelēka un smagamākoņnasta plecus liecNav vairs manī ziedoņspēkatāpēc mani neaiztiecVelti sveicienus man sūtiGaujas…
Tava sirds
Tava sirds Vienīgā vietakas tiešām man tīkama –vieta, gar kuru jāiet ar līkumu –…
Pateicoties liktenim lauku sētā augu
Cilvēkus mēs šķirojam
pēc vārdiem un pēc darbiem;
apdalām ar uzslavām
un, bieži, vārdiem skarbiem.
Gadās, ka tie pelnīti
vai nepelnīti asi –
ķengas vedam vezumiem,
bet uzslavas par grasi!
Manas dzejas
Manas dzejas tā kā sejas –
vienas raud, bet citas smejas;
dažas sanāk tā kā rejas,
citas tā kā dziesmas lejas
Par burkāniem
Burkāns sarkans, burkāns zaļš! Burkāns kluss un burkāns skaļš! Burkāns, kuru visiem dala, kam nav sākuma un gala!
Dziesmas svētki
Dziesmas svētki Ausekļiem. Vīzēm.Lielvārdes jostām.No pilsētām. Laukiem.No skolām un ostām.Rīgā. Kā vienmēr,ceturtā gadā,dziesma aiz…
Par sievietēm
Ko varu pasacīt, es, mirstīgais, par sievietēm ko jaunu?
Par Jums jau viss ir pasacīts tik daudz!
Par viņām nevar teikt ne labu un ne ļaunu.
Par skaisto tikai skaistu pateikt ļauts!
Kā gribas …
Kā gribas Tevi rokās celt un nest un nest
Vienalga kur, uz austrumiem vai rietiem
Un tikai vienu vārdu savā elpā dvest
par spīti rudenim un agriem lietiem
Manas,Tavas
Manas lūpas, Tavas lūpas –
vidū dzimtās jūras sāls
Vakarkrēslā, siltās smiltīs,
viss tik nevajdzīgs un tāls!
Sēžu es ar jūras vēju
Pāri mežiem un caur lietiem
ilgās raugoties uz rietiem,
vientuļš, kāpās, dzerot tēju,
satiku es jūras vēju