Polidumība
“Polidumība’ sarakstījās 2000. gadā un tagad, veidojot jauno dzejas lapu un vērtējot, ko te likt iekšā un ko ne, uzskatu, ka valsts politiskajā realitātē nekas nav mainījies… – pagājuši jau 100 gadi it kā neatkarības, bet grābekļi un burkāni tie paši. Nedzejas tekstu pat nelaboju un piedāvāju to lasīt tādu, kāds tas sarakstījās pirms 17 gadiem…
Pateicoties liktenim lauku sētā augu
Cilvēkus mēs šķirojam
pēc vārdiem un pēc darbiem;
apdalām ar uzslavām
un, bieži, vārdiem skarbiem.
Gadās, ka tie pelnīti
vai nepelnīti asi –
ķengas vedam vezumiem,
bet uzslavas par grasi!
Forumu tauta
90′ beigas …. Čati, forumi. Leģendāras personības un milzīga vilšanās. Pa vidu pērles cūkām un briljanti sniegā…
Ir atkal vēlēšanu laiks
Vēlēšanu laiks Atkal pienācis laiks saprast: par ko tad atdot savu balsi? Vienā sarakstā…
Simtgades nedienas
Bankas galva esot blēdis –
Citas bankas esot ēdis
Oligarhi dzerot tēju
Valsti laiduši pa vēju
Es neesmu konstantīns
Es neesmu konstantīns
un neesmu arī klucis
Man, gadiem ejot,
spēks ir nācis, nevis rucis
Dzejas vakars
Ak, šī dullā jaunība!
Staburags. Sēžu. Logā lūkojos un ar dzejām cūkojos…
Vakar braucu pa Čakeni gar Staburagu un nostaļģiski atcerējos 2004. gadu, kad tur biju biežs viesis..:) Tādu foršu krogu “pakāsa” …